Diskusija LELB Diakonijas centrā
Pirmdien, 19.oktobrī LELB Diakonijas centrā notika Baznīcas, valsts un
pašvaldības pārstāvju diskusija ,,KĀ EKONOMISKĀ UN FINANSIĀLĀ KRĪZE
IETEKMĒ SOCIĀLĀS AIZSARDZĪBAS SISTĒMU UN DIAKONIJAS DARBU LATVIJĀ’’.
Diskusijas mērķis bija apzināt sadarbības iespējas Baznīcas un valsts
vidū sociālās palīdzības sniegšanā šajā laikā.
LELB Diakonijas Centra valdes locekle Inta Putniņa klātesošos iepazīstināja ar Diakonijas Centra darbību un patreizējo sadarbību ar Rīgas pašvaldību. Rīgas Dome daļēji finansē Diakonijas Centra izveidoto Mobilo zupas virtuvi, kā arī Atbalsta centrus bērniem un ģimenēm, kas aprūpē bērnus no augsta sociālā riska ģimenēm. Savukārt draudžu līmenī diakonijas jomā notiek veiksmīga sadarbība ar pašvaldībām arī daudzos Latvijas reģionos - Liepājā, Ventspilī, Kuldīgā, Talsos, Tukumā, Dobelē, Jelgavā, Valmierā, Madonā un citur.
Šlesvigas
- Holšteinas (Vācija) Federālās zemes Diakonijas centra pārstāvji
dalījās savā pieredzē, kā Baznīcai un valstij sadarbojoties iespējams
īstenot apjomīgus sociālus projektus un nodrošināt plašu diakonijas
darbu Vācijā. Šlesvigas - Holšteinas (Vācija) Federālās zemes
Diakonijas centrā vien ir nodarbināti 28 000 cilvēku. Ilggadējo LELB
Diakonijas centra partneri un atbalstītāju, Šlesvigas – Holšteinas
Diakonijas centru diskusijā pārstāvēja prāveste un Diakonijas Centra
vadītāja Petra Tobabena, Diakonijas centra sociālpolitiskas eksperte
Dorisa Šēra un finanšu konsultants Bernds Hānemans.
LELB Virsvaldes sekretārs Artis Eglītis sarunās pauda Baznīcas gatavību attīstīt līdzšinējo sadarbību ar pašvaldībām jaunā līmenī, lai sociālie pakalpojumi, kurus sniedz gan Baznīca, gan pašvaldības, īpaši šajā laikā būtu pieejamāki un aizsniegtu pieaugošās cilvēku vajadzības. Diakonija ir viena no būtiskākajām Baznīcas misijām, tā ir dabiska Baznīcas praktiskās kalpošanas izpausme, tādēļ bieži vien tieši Baznīca sociālajā jomā var sniegt neaizstājamu palīdzību, sacīja Artis Eglītis. Turklāt Baznīcas rīcībā ir draudžu tīkls, kas aptver visu Latviju, ar daudzviet pieejamām telpām kalpošanas darbam un plašu brīvprātīgo darba pieredzi.
Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors sarunā norādīja uz savstarpēju informācijas trūkumu, kas novērojams draudžu un sociālo dienestu vidū. Nereti draudzes, kas ļoti labi pārzina cilvēku vajadzības, nav informētas par sociālo dienestu sniegtajiem pakalpojumiem, kas šiem cilvēkiem būtu ļoti nepieciešami. Savukārt pašvaldību sociālajiem dienestiem būtu noderīgi zināt draudžu piedāvātās palīdzības iespējas, kas bieži vien var būtiski papildināt sociālo dienestu sniegtos pakalpojumus.
Latvijas
Republikas Saeimas sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija
Barča norādīja uz nepieciešamību valsts, pašvaldību sociālās palīdzības
iestādēm un Baznīcai ar tās draudzēm sociālajā jomā strādāt kopā – jo
gan diakonija, gan sociālais darbs ir kalpošana cilvēkam. Līdztekus
sociālajai aprūpei Aija Barča uzsvēra karitatīvās jeb garīgās aprūpes
pieaugošo nozīmi sabiedrībā šobrīd, ko tradicionāli ir sniegušas
draudzes un baznīcu diakonijas iestādes.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka sadarbība valsts, pašvaldību un Baznīcas vidū jāattīsta tālāk, meklējot arī jaunus sadarbības veidus, kas palīdzētu risināt pieaugošās sociālās problēmas sabiedrībā. Nākamais solis ir novembra otrajā pusē ieplānotā Rīgas draudžu diakonijas vadītāju un draudžu mācītāju tikšanās ar Rīgas rajona sociālo dienestu vadītājiem, lai pārrunātu praktiskās sadarbības iespējas palīdzības sniegšanā.
Tuvāka informācija: Inta Putniņa, LELB Diakonijas komisijas vadītāja, tālr. 67466045, mob. tālr. 29222604,e-pasts: inta.putnina@diakonija.lv .
|
|
