LELB Diakonijas centra organizētais pieredzes apmaiņas brauciens uz Siegenu Vācijā.
Atsaucoties uz Vestfāles evaņģēliskās baznīcas Institut für Kirche und Gesellschaft
der Evangelischen Kirche von Westfalen ( Evaņģēliskās baznīcas institūta Baznīcai un sabiedrībai Vestfālē) vadītāja Ginetra Henša ielūgumu LELB Diakonijas centrs noorganizēja nelielu grupu no Latvijas, kuru vidū bija diakonijas darbinieki, atbalsta centru bērniem darbinieki, sociālie darbinieki no pašvaldībām, mācītāji, lai iepazītos ar Diakonijas un ar to saistīto institūciju darbu Siegenā.
Brauciens notika no 8. decembra līdz 14. decembrim. Vāciešu piedāvātā programma bija ļoti daudzveidīga un pārdomāta, jo bija iespēja iepazīties ar sociālo darbu, medicīnisko un garīgo aprūpi gan veco ļaužu pansionātos, gan hospitos smagi slimiem cilvēkiem, gan ar pedagoģisko darbu bērnu dārzos un atbalstu bezdarbniekiem un sociālā riska ģimenēm. Dalībnieki no Latvijas ar lielu interesi noklausījās priekšlasījumu par Hilchenbahas evaņģēliskās draudzes projektiem, kuru mērķis ir piesaistīt dažāda vecuma un sociālā stāvokļa cilvēkus draudzei. Draudzē tiek piedāvātas aktivitātes bērniem- Bērnu Bībeles pēcpusdiena, kur bērniem stāsta Bībeles stāstus, izmantojot drāmu, mūziku, attīsta bērnos toleranci un iepazīt dažādas tautības un rases. Otrs projekts ir domāts kā atbalsts tiem vecākiem, kuriem mājās ir smagi slimi bērni, kuriem ir nepieciešama ikdienas kopšana. Projekts saucas „Atelpa” un piesaistot projektā brīvprātīgos darbiniekus, tiek nodrošināta bērnu vecākiem iespēja, nedaudz laika atvēlēt sev, lai, piemēram, aizietu pie friziera.
Pieredzes apmaiņas brauciens latviešiem ļāva iepazīties ar sakārtoto sociālo un psiholoģiskā atbalsta sistēmu Vācijā un mazliet apskaust vāciešus par ļoti labi attīstīto valsts un baznīcas sadarbību sociālo jautājumu risināšanā un atbalsta sniegšanā.
Dziļu iespaidu uz latviešu grupu atstāja viesošanās Siegenes hospitā, kurš domāts smagi slimiem, nedziedināmiem cilvēkiem, kuriem nepieciešma speciāla kopšana. Hospits kaut arī atrodas slimnīcas teritorijā un bieži tam pāri lido slimnīcas helihopters, ir iekārtots ļoti mājīgi, saglabājot vācu ģimenes mājas iekārtošanas tradīcijas. Hospitā ir mājīga viesistaba, kurā var pacienti tikties ar saviem radiniekiem, kaut gan bieži šī istaba netiek izmantota, jo cilvēki, kuri atrodas šajā institūcijā ir ļoti smagi slimi un nevēlas pamest savas istabas. Katram pacientam ir sava istabiņa, kuru viņš var iekārtot pēc paša ieskatiem. Kā sarunā teica hospita mācītājs Hartmunts Ūbels, cilvēki bieži vēlās, lai viņa istabiņā būtu pēc iespējams vairāk lietu no viņu ierastās vides. Pavisam hospitā ir 12 istabiņas un slimniekus aprūpē augsti motivēti un profesionāli darbinieki. Izbrīnīja tas, ka hospitā strādā ļoti daudz brīvprātīgo, bieži tie ir jauni cilvēki.
Hospitā ir kapela ar nelielu altārīti, kura kalpo kā piemiņas un aizlūguma vieta nesen mūžībā aizgājušajiem pacientiem, gan kā stiprinājuma un atbalsta vieta radiniekiem, kuri var šeit var atvadīties un aizlūgt par savu radinieku, gan izrunāties ar mācītāju un hospita darbiniekiem. Kapelā ir tradīcija aizdegt un turēt iedegtu sveci uz altāra tik ilgi, kamēr mūžībā aizgājušais cilvēks vēl atrodas hospitā.
Vēlos no sirds pateikties grupas vārdā Vestfāles evaņģēliskās baznīcas Institut für Kirche und Gesellschaft der Evangelischen Kirche von Westfalen ( Evaņģēliskās baznīcas institūta Baznīcai un sabiedrībai Vestfālē) vadītājam Ginetram Henšam par ielūgumu un pastāv cerīga, ka šis pieredzes apmaiņas brauciens nav vienreizīgs pasākums, bet varētu turpināties Diakonijas centra un Vācijas Evanģēliskās baznīcas sadraudzība.
LELB Diakonijas centra
Izglītības centra vadītāja
Ineta Jaunskalže
|
|
