SHRINEs: raising awareness for the protection of places of worship by promoting interfaith dialogue on the use of advanced technologies
ES Iekšējās drošības fonda finansētais projekts “SHRINEs: pasākumi labākai informētībai dievnamu drošības jomā, veicinot starpreliģiju dialogu par moderno tehnoloģiju izmantošanu” tika uzsākts 2023. gada februārī un ilgst divus gadus.
SHRINEs mērķis ir dalīties ar zināšanām, instrumentiem un labo praksi saistībā ar aizsardzības pasākumiem un tehnoloģiskajiem risinājumiem dievnamos un citās ar reliģiju saistāmās vietās, attīstot sadarbības tīklu Eiropā, kas apvieno dažādu nozaru un dažādu reliģiju pārstāvjus, kā arī sekmēt inovatīvu risinājumu attīstīšanu un ieviešanu, lai nodrošinātos pret pašreizējiem riskiem un jauniem draudiem.
Projektā iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, piemēram, valsts un privātās struktūras, akadēmiskās institūcijas, tiesībaizsardzības iestādes un reliģiskās grupas. SHRINEs koordinē SAFE fonds Itālijā, un projektu īsteno desmit partneri Itālijā, Polijā, Francijā, Rumānijā un Latvijā.
Dievnamu un citu ar reliģiskām darbībām saistītu telpu aizsardzība ir kļuvusi īpaši aktuāla, jo šīs publiskās vietas ir augsta riska zonas, kad runa ir par noziedzīgām darbībām, dažādiem uzbrukumiem, kā arī infrastruktūras incidentiem un dabas katastrofām.
Tīklošanās pasākumi un izpratnes veicināšana par projekta tematiku ir galvenās aktivitātes SHRINEs ietvaros. Tās tiek īstenotas, cieši sadarbojoties ar tehnoloģiju inženieriem. Lai novērtētu riska faktorus, labāk izprastu draudu uztveri un dalītos ar informāciju par metodoloģiju un iespējamo sadarbību dievnamu aizsardzībai, tiek iesaistītas arī tiesībaizsardzības iestādes un citi publiskā sektora pārstāvji.
Dievnamu un citu ar reliģiskām darbībām saistītu telpu aizsardzība ir kļuvusi īpaši aktuāla, jo šīs publiskās vietas ir augsta riska zonas, kad runa ir par noziedzīgām darbībām, dažādiem uzbrukumiem, kā arī infrastruktūras incidentiem un dabas katastrofām.
Tīklošanās pasākumi un izpratnes veicināšana par projekta tematiku ir galvenās aktivitātes SHRINEs ietvaros. Tās tiek īstenotas, cieši sadarbojoties ar tehnoloģiju inženieriem. Lai novērtētu riska faktorus, labāk izprastu draudu uztveri un dalītos ar informāciju par metodoloģiju un iespējamo sadarbību dievnamu aizsardzībai, tiek iesaistītas arī tiesībaizsardzības iestādes un citi publiskā sektora pārstāvji.
Diskusijas starp reliģiskajām kopienām, tehnoloģiju izstrādātājiem un valsts iestādēm ļauj apzināt tehnoloģiju pielietojuma iespējas dievnamos, lai uzlabotu drošības situāciju. Šīs diskusijas arī palīdz precizēt ētisko un tiesisko regulējumu, kura ietvaros jāievieš drošības pasākumi.
Reliģiskām organizācijām, tiesībaizsardzības iestādēm, akadēmiskām institūcijām vai valsts iestādēm, kas darbojas ES dalībvalstīs, ir iespēja pievienoties SHRINEs Eiropas Savienības tīklam – pirmajai starpreliģiju kopienai Eiropā dievnamu aizsardzības jomā, kas apvieno drošības un aizsardzības jomas speciālistus un vadītājus.
Plašāka informācija projekta tīmekļa vietnē: shrines-project.eu
Pirmais Tech for SHRINEs hakatons notiks Asīzes bagātā reliģiskā un vēsturiskā mantojuma fonā 2024. gada 25.-27. novembrī. Šī trīs dienu pasākuma mērķis ir izstrādāt un prezentēt tehnoloģiskas inovācijas, lai uzlabotu dievnamu drošību, gādājot par to fundamentālo iezīmju un ētisko vērtību nosargāšanu.
Hakatons ir unikāla iespēja jaunuzņēmumiem, pētniecības institūtiem, augstskolām un citiem potenciālajiem inovatoriem, kas vēlas demonstrēt tehnoloģijas, kuru mērķis ir uzlabot drošību sakrālās un publiskās vietās. Konkursa finālistiem būs iespēja prezentēt savus risinājumus starptautiskai investoru un citu ieinteresēto pušu auditorijai.
Hakatonam izraudzīti 12 inovatīvi priekšlikumi, lai risinātu konkrētas problēmas dažādās ticīgo pulcēšanās vietās četros atšķirīgos scenārijos: vides apdraudējumi un dabas katastrofas teritorijā ārpus pilsētas, pūļa riski tūristu pulcēšanās vietā, teroristu uzbrukumi pilsētas teritorijā un noziegumi pret īpašumu un vandālisms teritorijā bez tūristu plūsmas.
Šajā kontekstā tiks organizēti vairāki papildu pasākumi, kuros pulcēsies inovatori, hakatona žūrija, potenciālie investori, ieinteresētās puses, novērotāji (reliģisko organizāciju pārstāvji, valsts iestādes, tiesībaizsardzības iestādes, ārkārtas situāciju dienesti, drošības/aizsardzības eksperti), lektori un dažādu projektu pārstāvji, kuru iniciatīvas vērstas uz publiskās telpas aizsardzību ar tiešu vai potenciāli pozitīvu ietekmi uz dievnamu drošību un aizsardzību.
Lai uzzinātu vairāk par hakatonu, lūdzam apmeklēt tīmekļa vietni hackathon.shrines-project.eu
Projekta SHRINEs vadošā organizācija ir SAFE fonds (Itālija). SAFE atbalsta pētniecību, apmācības un praktiskus uzlabojumus, kam ir nozīmīga ietekme uz dažādiem pasākumiem drošības, aizsardzības, miera, brīvības un pamattiesību jomā. SHRINEs partnerorganizācijas ir nodibinājums "LELB Diakonijas centrs", kā arī TRANSCRIME (Itālija), Stratēģisko pētījumu centrs (Francija), Sv. Franciska Trešais ordenis (Itālija), Fortificēto baznīcu fonds (Rumānija), LINKS fonds (Itālija), Lodzas Universitāte (Polija), STAM (Itālija), Nicas konsistorija (Francija), Eiropas Islāma asociācija (Itālija).
Projekta kopējais budžets: 1 303 276 €
Projekta ilgums: 2023. gada 1. februāris – 2025. gada 31. janvāris
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne finanšu granta piešķīrēja iestāde.
Aktuālie jautājumi reliģiskās telpas drošības jomā
SHRINEs projekta tīmekļa vietnē lasāms ieskats par galvenajiem problēmjautājumiem saistībā ar ētikas un tiesību normu ievērošanu dievnamu aizsardzībā, kura tulkojumu latviešu valodā publicējam arī šeit.
Kuras cilvēka tiesības tiek skartas, rūpējoties par dievnamu drošību?
Cieņpilna izturēšanās pret cilvēkiem gan individuālā, gan kolektīvā līmenī nozīmē arī tiesības uz reliģijas brīvību, un tiesības ir jāaizsargā. No šīm tiesībām dabiski izriet dievnamu pieejamības nodrošināšana, tostarp to sargāšana no dažādām nelaimēm un uzbrukumiem.
Par dievnamu drošību ir jārūpējas, tomēr drošības sistēmu un procedūru ieviešanas rezultātā var tikt pārkāptas indivīda tiesības uz privātumu saistībā ar viņa reliģisko pārliecību un uzvedību, kas arī ir cilvēka pamattiesības. Tāpēc ir svarīgi gādāt par dievnamu drošību, vienlaikus aizsargājot tiesības uz privātumu, lai izvairītos no diskriminācijas un aizsargātu ticīgo tiesības.
Kuri ir galvenie normatīvie akti, kas attiecināmi uz dievnamu drošību?
Nav īpaša normatīvā akta, kas attiektos uz dievnamu drošību. Tiek piemērots tiesiskais regulējums par sabiedriskām ēkām, par telpām, kas pakļautas dabas apdraudējumiem (piemēram, zemestrīcēm), kā arī par kultūras mantojuma aizsardzību.
Jāņem vērā, ka dievnamu aizsardzība, izmantojot dažādas drošības un novērošanas sistēmas, ir saistīta ar personas datu apstrādi. Tāpēc ir jāpiemēro Eiropas un valsts mēroga normatīvie akti, kas attiecas uz privātuma aizsardzību, kā arī uz personas datu vākšanu, glabāšanu un apstrādi.
Šo dažādo normatīvo aktu piemērošana ir sarežģīta, un reliģiskajām kopienām, jo īpaši dievnamu pārvaldniekiem, ir nepieciešamas juridiskas un tehniskas zināšanas.
Kāpēc, rūpējoties par dievnamu drošību, būtiska ir reliģisko organizāciju autonomija?
Reliģisko organizāciju autonomija ir daļa no tiesībām uz reliģijas brīvību. Šo tiesību ietvaros reliģiskajām kopienām jābūt brīvām no patvaļīgas valsts iejaukšanās, kas jo īpaši nedrīkst lemt par konkrētu reliģisko uzskatu leģitimitāti un izpausmēm.
Reliģiskās kopienas vēlas iesaistīties un tikt iekļautas lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar dievnamu drošību, lai nosargātu reliģisko vietu specifiku un to sakramentālo raksturu. Šajos procesos reliģiskās kopienas prasa autonomiju, un jāņem vērā, ka tas ir arī kopienas locekļu savstarpējās uzticēšanās faktors.
Kāpēc privātuma pārkāpumi tiek uzskatīti par būtisku apdraudējumu, ieviešot dievnamos drošības un novērošanas tehnoloģijas?
Drošības un novērošanas sistēmu ieviešana var būt saistīta ar jaukšanos indivīda un kolektīva reliģiskajos uzskatos un praksēs – elementos, ko regulē normatīvie akti par privātumu un personas datu aizsardzību gan Eiropas Savienības, gan valsts līmenī. Gādājot par cilvēku drošību, attiecīgie likumi jāievēro arī reliģiskajām organizācijām.
SHRINEs projekta reliģijas ekspertu darba grupa uzskata, ka ticīgo privātuma pārkāpumi ir viens no svarīgākajiem riskiem, kas saistīti ar drošības tehnoloģiju izmantošanu. Tāpēc, lemjot par dievnamu drošības pasākumiem, ir jāgarantē gan drošība, gan privātums.
Vai dievnamu aizsardzībai nepieciešams veidot īpašu juridisko ietvaru?
Ņemot vērā dažādos tiesiskos regulējumus, kas patlaban attiecināmi uz reliģiskās telpas drošību, var būt atšķirīgas pieejas likumu piemērošanā un līdz ar to arī atšķirīgs iznākums, piemērojot vienu un to pašu normatīvo aktu. SHRINEs darba grupas veiktais izvērtējums liecina, ka vislabākais risinājums šīs problēmas risināšanai būtu specializēts normatīvais akts.
Lai garantētu iespēju pielāgot drošības standartus konkrētai situācijai, plānojot drošības sistēmu uzstādīšanu, specializētā normatīvajā aktā būtu iespējams respektēt reliģiskās kopienas iekšējos noteikumus, kā arī ētiskās un tiesiskās vērtības. Tas ļautu ņemt vērā katras reliģijas īpatnības un dažādu dievnamu specifiku.
Projekta SHRINEs aktualitātes
(Informācija atjaunota 2024. gada 16. oktobrī.)
Ceturtajā projekta vadības sanāksmē, ko vasarā Rīgā rīkoja LELB un LELB Diakonijas centrs, tika saskaņotas stratēģiskās prioritātes un notika gatavošanās projekta galvenajiem pasākumiem, jo īpaši novembrī gaidāmajam hakatonam Asīzē.
Saziņa ar projekta PARTES īstenotājiem Latvijā: Inese Bulava, inese.bulava[at]diakonija.lv
Ceturtajā projekta vadības sanāksmē, ko vasarā Rīgā rīkoja LELB un LELB Diakonijas centrs, tika saskaņotas stratēģiskās prioritātes un notika gatavošanās projekta galvenajiem pasākumiem, jo īpaši novembrī gaidāmajam hakatonam Asīzē.
Sagatavoti vēl divi pārskata ziņojumi. Vienā no tiem apkopotas inovatīvas tehnoloģijas dievnamu drošības uzlabošanai, otrā aprakstīti reāli piemēri, kā šīs tehnoloģijas tiek pielietotas.
Septembrī SHRINEs projekts oficiāli pievienojās klasterim “Droši dievnami un sabiedriskā telpa”, tādējādi sperot svarīgu soli sinerģijas veicināšanā ar citiem ES finansētiem projektiem un nodrošinot SHRINEs projekta rezultātu ilgtspēju.
Saziņa ar projekta PARTES īstenotājiem Latvijā: Inese Bulava, inese.bulava[at]diakonija.lv
|